KARTUPEĻU OPERA

Inese Zandere

Lolita Ritmane, Evija Skuķe, Līga Celma-Kursiete,

Rihards Dubra, Andris Sējāns, Mārtiņš Brauns

 

2. cēliens

10.aina. VASARA, KARTUPEĻU LAUKS (Mārtiņa Brauna mūzika)


Kartupeļi ir iestādīti zemē. Tumsā dzirdams slieku koris.

                                              

SLIEKU KORIS

Sliekas:

Irdeni irdini,

lietiņ, saknes dzirdini.

Pazemē, kur visi tiekas,

lietu gaida slaikas sliekas.

Lietu gaida slaikas sliekas

pazemē, kur visi tiekas…

Irdeni irdini,

lietiņ, saknes dzirdini.

Melnā istabā pie galda

mēs kā galma dāmas sēdam,  

lietus čukstos klausīdamās,

pilnām mutēm zemi ēdam.

Tumsa baro, tumsa valda,

samta mēteli tā valkā,

aizpogā ar akmentiņiem

tērpu sakņu rakstā smalkā.

Irdeni irdini,

lietiņ, saknes dzirdini…

Irdeni irdini,

lietiņ, saknes dzirdini.

Pazemē, kur visi tiekas,

lietu gaida slaikas sliekas.

Lietu gaida slaikas sliekas

pazemē, kur visi tiekas.

Irdeni irdini,

lietiņ, saknes dzirdini.

Pazemē iespīd gaisma – tur savu eju rok Kurmis, dzirdami trokšņi no virszemes.

 

SAVA PAZEME VIRSZEMEI

 Kurmis:

Tumsā saku labvakar,

tumsā saku labrīt,

allaž atrodos blakām

negaidīts, nemanīts.

Jūsu dziļajā tumsā

roku, nezinot jums.

Mana eja būs vienmēr

atradums, pārsteigums.

Sava pazeme virszemei,

sava ziema ik vasarai,

akla ir mana laime –

bet es uzticos tai.

To, kas pazemē slēpjas,

to, kas sirdī jums mīt,

kurmis izraks un visiem

pastāstīs, pavēstīs.

Jo es zinu it visu,

ko nav lemts ieraudzīt.

Un es dzirdu, kā lietus līst,

un es dzirdu, kā saule spīd –

un es dzirdu, kā līst, kā līst,

un es dzirdu, kā spīd, kā spīd,

un es dzirdu, kā līst,

un es dzirdu, kā spīd!

Sava pazeme virszemei,

sava ziema ik vasarai,

akla ir mana laime –

bet es uzticos tai.

 

SVEIKS, KURMI

 Mazais Kartupelis:

Sveiks, Kurmi,

aklais slepenpadomniek,

kam domas viltīgas

kā ejas tumsā iet!

Lai spiegot veicas,

sliekām pēdas dzīt,

lai tumšs tev vakars,

un lai tumšs tev rīts!

Pie tumšiem noslēpumiem veikli tiec.

Bet sauli labāk mierā liec.

 

Kurmis:

Es varētu tev šo to pastāstīt,

kas notiek virszemē…

Bet varbūt labāk rīt…

 

Mazais Kartupelis:

Nē, lūdzu neaizej!

 

Kurmis:

Bet varbūt labāk rīt…

 

Mazais Kartupelis:

Es gribu zināt!

 

Kurmis:

Varbūt labāk rīt…

 

Mazais Kartupelis:

Kur tu tā steidzies?!

 

Kurmis:

Labāk rīt…

 

Mazais Kartupelis:

Vai manu nazīti tu gribi aptaustīt?

 

Kurmis:

Ak nazīti?

 

Mazais Kartupelis:

Bet varbūt labāk rīt.

 

Kurmis:

Ho-ho, kāds kartupeļu blēdis!

Gan tevi mizos! 

Tagad klusi sēdi

un paklausies,

kas notiek virszemē.

Mazais Kartupelis spraucas pa Kurmja eju augšup, jo grib pats par notiekošo pārliecināties. Šaurajā ejā viņš pazaudē Kondora dāvāto nazīti.


UŠ, UŠ, TIŠ, TIŠ!

Saime, Saimnieki:

Prom, prom!

Jūs, cūkas, klausīsiet vai nē?!

Uš! Tiš!

Hei, hei!

Uz priekšu!

Uzbrukt vabolēm!

 

Mazais Kartupelis:

Es nesaprotu, kas tad tas?

 

Kurmis:

Ak, nu nekas…

Tur sācies karš.

Bet man ir jāsteidzas.

 

Saime, Saimnieki:

Re, atkal klāt!

Tu, cūkas purns, kur lien!

Dzen prom, dzen prom!

Spied nost, spied nost!

Švīks, švāks!

Un kāju virsū liec!

 

Mazais Kartupelis:

Vai Kurzemi kāds ienaidnieks grib gūt?

Tur sācies karš?

Tas nevar būt!

Uz virszemi man eja jāmeklē.

Te iesprūst var kā korķis pudelē!

Un spraucoties caur Kurmja gaiteņiem,

kā labirintā lienot apjukt var…

Tur sācies karš?
Tas nevar būt!

Pa tumšām alām steidzu augšup kļūt.

Man savām acīm jāredz notikums!

Lai mani sargā Kurmja ierakums…

 

VABOLES KARTUPEĻOS

 Vaboles:

Sešas kājas vabolei,

katrai der pa tupelei,

no zariņa zariņā,

salec visi bariņā,

jā!

Raibi svārki vabolim,

lec pa divi, lec pa trim,

no zariņa zariņā,

salec visi bariņā,

jā!

Kas to lakstu nograuzīs?

Grauž pa divi, grauž pa trīs.

No zariņa zariņā,

jā!

 

KAS TE NĀCA

Saimnieki:

Kas te nāca, kas te līda,

tiš, tiš, prom, prom,

rīļu rīkle, plikadīda,

tiš, ute, prom.

Baru bariem badakāši,

tiš, tiš, prom, prom,

kartupeļus nosargāsim,

tiš, ute, prom!

 

Mežacūkas:

Sivēniņi lec un kviec –

roc, lai tu pie bumbul’ tiec!

Tipu tapu nadziņā,

saskrien visi vadziņā,

jā!

Katram tiek pa bumbulim,

rok pa divi, rok pa trim,

tipu tapu nadziņā,

saskrien visi vadziņā,

jā!

Kas to bumbul’ apēdīs?

Ēd pa divi, ēd pa trīs.

Tipu tapu nadziņā,

saskrien visi vadziņā,

jā!

 

Saimnieki:

Kas te nāca, kas te līda,

uš, uš, prom, prom,

rīļu rīkles, plikadīdas,

uš, cūk’, prom.

Baru bariem badakāši,

uš, uš, prom, prom,

kartupeļus nosargāsim,

uš, cūk’, prom!

Nāk Pērkons palīgā!

Nāk Pērkons palīgā!

Lai gaisi rīb un jūk!

Prom laižas vaboles,

prom laižas vaboles

un cūkas mežā mūk!

 

Mazais Kartupelis:

Glābts mūsu kartupeļu lauks.

Es atkal eju augt…

Mazais Kartupelis atgriežas pazemē, kur Kartupeļu Mamma auklē Kartupelēnus.


BĒRNI

Kartupeļu Mamma:

Cik bērnu te,

es gribu saskaitīt:

viens – divi – pieci – 

desmit – vienpadsmit!

Būs trīskārt vairāk, grozā salasīti!

Un tur vēl mazulītis šūpulī!

 

Mazais Kartupelis:

Un tur vēl mazulītis šūpulī,

kā tikko nolaidies no debesīm…

Vien drusku smilšains,

mazais palaidnieks.

 

Kartupeļu Mamma:

Par katru bērnu mammai prieks.

Kurmis tikmēr pazemē uzracis naudas podu.


NAUDAS PODS

Kurmis:

Kamēr virszemē karo,

tikmēr pazemē rok.

Un man tagad ir naudas pods,

un man tagad ir zelts un gods –

un man tagad ir pods, ir pods,

un man tagad ir gods, ir gods,

un man tagad ir pods,

un man tagad ir gods!

 

Kartupelēni:

Kurmim tagad ir naudas pods,

Kurmim tagad ir zelts un gods.

Kas tur zaigo un spīd, un spīd?

Kas tur birst, kas tur krīt un krīt?

Ripo naudiņas šurp,

ripo naudiņas turp.

 

Kurmis:

Sava virszeme pazemei,

un ik ziemai – pa vasarai,

akla ir mana laime,

bet es uzticos tai.

Un pa spīdīgai naudiņai,

un pa laimītei maziņai

lai no laimīgā Kurmja

katram pazemē tiek.

Eh, gan jau visiem tiks!

Tikai sliekām nu gan,

tikai sliekām –  nē, nē! –

sliekām gan nepietiks.

 

Kartupelēni:

Kas tur zaigo un spīd, un spīd?

Kas tur birst, kas tur krīt un krīt?

Ripo naudiņas šurp,

ripo naudiņas turp. 

Kurmis izdala Kartupelēniem pa spožai naudiņai. Liekot monētiņu kabatā, Mazais Kartupelis atklāj, ka viņam ir pazudis nazītis.

 

Mazais Kartupelis:

O, melnais slepenpadomniek,

tu tiešām neesi skops!

Kur glabājas man nazis,

burvja dots,

tur kurmja laimes naudu noglabāšu.

Mans nazītis…

Mans nazis, rakstiem rotāts!

Ir tukša kabata

un tukša mana roka…

Tas tumšās kurmja ejās pazudis…

Ņem savu zelta naudu atpakaļ,

bez nazīša tā laimi nenesīs… 

Bēdīgs viņš dodas pie Mammas, kas ieaijā bērnus ar šūpuļdziesmu.

 

ATVADU ŠŪPUĻDZIESMA

Kartupeļu Mamma:

Aijā, laukā, plašā laukā,

aijā, plašā laukā,

miega rati klusi braukā,

aijā, plašā laukā…

Mani mazie kartupeļi,

vasara vēl gara,

katram pietiks lietus lāses,

gaišā saules stara.

 

Kartupeļi:

Aijā, laukā, plašā laukā,

aijā, plašā laukā,

miega rati klusi braukā,

aijā, plašā laukā…

 

Kartupeļu Mamma:

Guliet, mazie kartupeļi,

rudens rāmi gaida,

kamēr māte katru sargā,

katram mīļi smaida.

Modīsieties izauguši,

mani neredzēsiet,

atkal jaunus kartupeļus

paši izauklēsiet.

 

Mazais Kartupelis:

Nazītis, man līdzi dotais,

kaut kur tumsā rūs…

Kā man lielam būt bez tevis?

Māmiņ, kur tu būsi?

 

Kartupeļu Mamma:

Guli, mazais kartupeli,

mātes asnu prieks!

Reiz no katra kartupeļa

izaug vesels sieks.

Guli, mazais kartupeli,

vasara vēl gara,

katram pietiks lietus lāses,

gaišā saules stara.

 

Kartupeļi:

Aijā, laukā, plašā laukā,

aijā, plašā laukā,

miega rati klusi braukā,

aijā, plašā laukā…

Arī Mazais Karupelis aizmieg un redz sapni.

 

SAPNIS PAR NAZĪTI

 Kartupeļi:

Kur sapnī dodies?

Kur sapnis tevi ved?

 

Mazais Kartupelis:

Ir sapnis liels kā kartupeļu lauks…

Tur savu nazīti es atradīšu!

Tas varbūt manā sapnī iedēstīts,

lai vesels sieks no viena aug!

 

Kartupeļi:

Kur sapnī dodies?

Kur sapnis tevi ved?

 

Mazais Kartupelis:

Es eju atpakaļ, kur esmu bijis,

bet nonāku, kur vēl nav iets.

Es meklēju, ko iestādījis,

bet uzplaukst nezināmā zieds.

Veidots ar Mozello - labo mājas lapu ģeneratoru.

 .