KARTUPEĻU OPERA

Inese Zandere

Lolita Ritmane, Evija Skuķe, Līga Celma-Kursiete,

Rihards Dubra, Andris Sējāns, Mārtiņš Brauns

 

1. cēliens

 1.aina. KALNI (Lolitas Ritmanes mūzika) 

Mākoņu apņemtajos Andu kalnos mīt senā Kalnu Kartupeļu tauta, ko radījusi pati Saule. Ir agrs rīts, Mazais Kartupelis pamodies grib kopā ar visiem doties uz ikgadējiem Ražas svētkiem. 

RĪTA DZIESMA

Mazais Kartupelis:

Es pamodos! Pats pamodos!

Jau rīts! Jau rīts!

Es gribu doties ceļā!

Tūlīt! Tūlīt!

 

Atbalsis:

Aust kalnos rīts.

A-a, u-u… a-a, u-u…

Aust seno svētku rīts.

A-a-a-a, u-u-u-u…

 

Mazais Kartupelis:

A-ū! A-ū!

Es gribu svētkus ieraudzīt.

Es gribu doties ceļā!

Tūlīt! Tūlīt!

 

Kartupeļu Mamma:

Klāt jaunās Ražas svētku rīts!

Vai redzi, Mazais Kartupeli,

cik skaistas šorīt tavas māsas?

Un stāsts par Kartupeļu tautu

ar svētku krāsām uzrakstīts.

 

Kalnu Kartupeļi:

Mūs Saule radīja

no liela, augsta kalna –  

no zemes, akmens, sniegiem galotnēs.

Melns, sarkans, balts

un saules dzeltenais,

melns, sarkans, balts

un saules dzeltenais –

mūs Saule radīja

no liela, augsta kalna.

Šī tauta tūkstoš ražas pieredzēs.

Klāt jaunās Ražas svētku rīts

un stāsts par Kartupeļu tautu

ar svētku krāsām uzrakstīts.

Māte, māsas un vecākais brālis krāso sejas, uzliek saules rotas. 

Mazais Kartupelis:

Bet zilā krāsa, mammu, tev uz vaiga?

Tu esi pati mīļākā

un zilā – pati skaistākā!

Ko stāsta tā?

 

Kartupeļu Mamma:

Zils –  tālais kartupeļu lauks,

Kur pati Saule aug.

Tur bijis nav nekad neviens,

turp kalnu ilgas skrien. 

Mazajam Kartupelim tomēr jāpaliek mājās, jo ceļš pa kalnu takām būs pārāk tāls un bīstams – un viņš taču vēl ir mazs. 

MAZS VAI LIELS? 

Mazais Kartupelis:

Ļauj man uzvilkt uz pieres

zilo debesu svītru!

Mamm, es pamodos agri,

pirmais apsveicu rītu!

Ļauj man paņemt no saules

pašu spožāko staru!

Mamm, es izaudzis esmu,

līdzi doties jums varu!

 

Lielais Brālis:

Mazais brāli, tā nav spēle, ceļš ir tāls un grūts.

Lai to veiktu, kartupelim vajag lielam būt.

 

Māsas:

Mazais brāli, kalnu takās tu vēl sīks un lēns –

tikai maziņš, mammas lolots kartupeļu zēns.

 

Mazais Kartupelis:

Lielais brāli, lielās māsas, es tāds pats kā jūs.

Zinu, stāvā kalnu taka man pa spēkam būs.

 

Lielais Brālis, Māsas:

Mazais brāli, kalnam blakus tu kā cinis mazs.

Paliec mājās, rotaļājies, klausies pasakas.

Nesteidzies, mans mazais brāli, ceļš ir tāls un grūts.

Nesteidzies, jo kartupelim vajag lielam kļūt.

 

Kartupeļu Mamma:

Nesteidzies, nav kartupelim viegli lielam būt… 

Ģimene atvadās  no Mazā Kartupeļa, ceļ plecos grozus, pievienojas gājienam. 

Mazais Kartupelis:

Jūsu spogulis mānās –

rādīt prot tikai sejas,

tikai augumus mēra,

tikai zobojas, smejas.

Bet es pamodos agri,

gatavs sveicināt rītu,

varu uzvilkt uz pieres

zilo debesu svītru,

varu paņemt no saules

pašu spožāko staru.

Liels es izaudzis esmu,

līdzi doties jums varu!

Mazais Kartupelis uzkrāso sev uz pieres zilo svītru un slepus ierāpjas grozā, ko Lielais Brālis uzceļ plecos.

MĀKOŅU TAKA 

Kartupeļi:

Mākoņos pelēkos, baltos un zilos,

mana zeme ir mākoņos austa.

Šauru taku

kājas lai tausta,

mana zeme ir mākoņos austa.

Mākoņos pelēkos, baltos un zilos,

mana zeme ir mākoņos austa.

Kurp ved taka

vēl nenojausta?

Mana zeme ir mākoņos austa.

Augstu, augstu, tik augstu…

Augstu, augstu, tik augstu…

Kad lielais brālis paklūp un var iegāzties aizā, Mazais Kartupelis izlec no groza un pasniedz brālim roku, kopīgiem spēkiem viņi noturas uz takas.

Mazais Kartupelis:

Šaura un gara ir mākoņu vaga,

turieties, kartupeļi!

Saule, zilajā debesu laukā

parādi īsto ceļu! 

Kartupeļi tuvojas ielejai, skan Burvja Kondora bungas.

Kartupeļi:

Šaura un gara ir mākoņu vaga,

turieties, kartupeļi!

Saule, zilajā debesu laukā

parādi īsto ceļu!

Augstu, augstu, tik augstu…

Augstu, augstu, tik augstu…

Satiekas ielejas zaļajā plaukstā

kalnu takas caur klintājiem lauztas,

tavā spēkā

vēl neapjaustā,

mana zeme, tu, mākoņos austā.



Veidots ar Mozello - labo mājas lapu ģeneratoru.

do not click here