KARTUPEĻU OPERA

Inese Zandere

Lolita Ritmane, Evija Skuķe, Līga Celma-Kursiete,

Rihards Dubra, Andris Sējāns, Mārtiņš Brauns

 

1. cēliens

5. aina. KLOSTERA DĀRZS (Riharda Dubras mūzika)

 

Mūks Jeronīms klostera dārzā rūpējas par Kartupeļu ģimeni, mudinot atpūsties.

 

 LĪDZ VAKARIŅĀM – SALDI SAPŅI

 Mūks Jeronīms:

Lūk, veldzējieties – ūdens krūzē

no avotiņa plūst, no avotiņa plūst.

Jūs, kundze, lūdzu, ēnas pusē,

te meitiņas lai dus, te meitiņas lai dus!

Prom lakstīgalu aizraidīšu –

lai dārziņā ir kluss, lai dārziņā ir kluss!

Jums tikmēr drānas salāpīšu,

lai daiļas būtu jūs, lai daiļas būtu jūs!

Līdz vakariņām – saldi sapņi,

līdz vakariņām – saldi sapņi,

tad virums galdā būs.

Mazajam Kartupelim gribas zināt, kas atrodas aiz klostera mūra. Kamēr Jeronīms ravē un laista dārzu, viņš ar nazīti izurbina mūrī spraudziņu un redz ceļu, kas ved uz pilsētu.

 

DĀRZA PSALMS

 Mūks Jeronīms:

Es pacelšu savas acis uz kokiem un nolaidīšu es tās uz zaļo zāli…

Dārzs katru ņems savā pavēnī, dārzs pasargās mūs no ļauna…

 

 AIZ MŪRA PLAŠĀ PASAULĒ

 Mazais Kartupelis:

Atkal – ēd un audz, atpūties un miedz!

Kādēļ vienmēr zēniem steigties liedz?

Kādēļ mūri skauj, kādēļ neatļauj

tūlīt doties tālāk pasaulē?

Nazīt, urb un šķel, vēl mazlietiņ, vēl!

Redzu jau, kā pilis torņus ceļ!

Lauki apkārt zeļ, garām joņo ceļš,

ved uz nezināmām pilsētām!

Kā var miegā slīgt, gaidīt, kas būs rīt,

uzdevums ja noslēpumā tīts…

Pasauli tūlīt vajag izpētīt –

un par sevi pašu visu uzzināt!

 

Kartupeļi:

Kā var miegā slīgt, gaidīt, kas būs rīt,

uzdevums ja noslēpumā tīts…

Pasauli tūlīt vajag izpētīt –

un par sevi pašu visu uzzināt! 

Izglītotais mūks Jeronīms atceras Fransuā Vijona dzejoli „Balāde par nenozīmīgām pazīmēm”.

 

ES ZINU VISU, BET NE SEVI

 Mūks Jeronīms:

Es zinu blēdi runās glumās,
es zinu vamzi, pogas redzot,
es zinu Dievu mūka lūgsnā,
es zinu tumsu, sveci dedzot,

es zinu kungu kalpa darbos,
es zinu, naids man roku nedos,
es zinu, vīnu rāda pagrabs,
es zinu visu, bet ne sevi.

Es zinu visu, bet ne sevi,

es zinu visu, bet ne sevi…

 

 JA BURVJU KONDORS ATLIDOTU

 Mazais Kartupelis:

Tu zini visu, bet ne sevi?

Es neticu tev, Jeronīm!

Tu tālas zemes apceļoji

un saprast spēj pat zvēru runas.

 

Kartupeļi:

Ja melnā Čūska šurpu līstu

vai lēktu nevaldāmā Puma,

kas manā kalnu zemē mīt,

ja burvju Kondors atlidotu,

ja burvju Kondors atlidotu,

ja burvju Kondors atlidotu…

 

Mazais Kartupelis:

Viņš abiem atbildes mums dotu

un ļautu sevi iepazīt… 

Bet Kondors atklāt nepaspēja,

kāds ir mans lielais uzdevums.

Es pasaulē to uzzināšu.

Ir jāiet… tagad… jau tūlīt…

Mazo Kartupeli pārvar nogurums un viņš aizmieg uz Jeronīma rokām.

Veidots ar Mozello - labo mājas lapu ģeneratoru.

 .