KARTUPEĻU OPERA

Inese Zandere

Lolita Ritmane, Evija Skuķe, Līga Celma-Kursiete,

Rihards Dubra, Andris Sējāns, Mārtiņš Brauns

 

2. cēliens

9.aina. PAVASARIS LAUKU SĒTĀ (Līgas Celmas-Kursietes mūzika)


PAVASARA ROTAĻA

 Vecais Saimnieks, Vecā Saimniece:

Krupi, krupi, vēzi,

Kurp lieni, lēci?

 

Saime:

Krupi, krupi, vēzi,

Kurp lieni, lēci?

 

Vecais Saimnieks, Vecā Saimniece:

Krupis lec pār plānu,

Meklē sevim pāri.

 

Saime:

Vēzis lien pār plānu,

meklē sevim pāri.

Lec, krupi, lec, vēzi,

lec, zemes bambālīt.

Lec, krupi, lec, vēzi,

Lec, zemes bambālīt.

 

Mazais Kartupelis:

Es sev pāri nedabūju!

Es sev pāri nedabūju!

 

Vecais Saimnieks un Vecā saimniece:

Kas sev pāri nedabūja,

ielien zemes spraudziņā.

 

Saime:

Kas sev pāri nedabūja,

ielien zemes spraudziņā.

Ielien zemes spraudziņā

pie tā zemes bambālīša.

Lec, krupi, lec, vēzi,

lec, zemes bambālīt.

Lec, krupi, lec, vēzi,

Lec, zemes bambālīt.

 

Mazais Kartupelis:

Ielien zemes spraudziņā

pie tā zemes bambālīša…

Es sev pāri nedabūju.

Nu man liek zemē līst. 

Mazais Kartupelis rotaļā paliek bez pāra un, malā nogājis, sarunājas ar saimes savādnieku un sapņotāju, iesauktu par Mākoņstūmēju.

 

Mākoņstūmējs:

Kas lien zemes spraudziņā,

satiek zemes bambālīti.

Iet ar zemes bambālīti

līdz pašai virszemei.

Kad iznāk virszemē,

atrod mellu zalkša māti.

Zalkša māte ātri tek

mīļas Māras pēdiņās.

Kur staigāja mīļa Māra,

ik vasaru Jumis aug.

Tam tev būs līdzi augt

līdz pašām debesīm!

Tur Saulīte kalnā kāps,

Pērkons gaisu rībinās.

 

Mazais Kartupelis:

Turp, kur sāksies viss no gala

aiznes Kondors Ha-nam-pača

Zelta saules kartupeli…


DEBESU TĪRUMS

 Mākoņstūmējs:

Mēs esam te iestādīti,

vai te mūs kā ražu reiz novāks?

Vai zini, ka zeme pa debesīm klejo

savos sapņos un domās?

Mēs aparam viņu un kopjam,

bet viņa uz debesīm skatās.

Te mūsu pietiks, tur mūsu trūks.

Plaukstās strādīgās, platās

likteņa upes rāmi plūst.

Te mūsu pietiks, tur mūsu trūks.

Un zeme uz debesīm skatās.

 

Mazais Kartupelis:

Bet es? Kas esmu es?

Jo piedzimu es tur,

kur mākoņi un zeme blakus mīt.

Man lielu uzdevumu vajag izpildīt…

 

Mākoņstūmējs:

Kāds ir tavs uzdevums?

Vai augt un ļaudis barot?

Šai zemei kalnu drosmi iemācīt?

 

Mazais Kartupelis:

To Kondors nepaguva pastāstīt… 

Kartupeļu Mamma māca saimes meitenēm svešādu, buramvārdiem līdzīgu dziesmu par ilgām pēc skaistā Kartupeļa ar lielajām acīm.

 

KARTUPELIS AR LIELAJĀM ACĪM

Meitenes:

Es redzu,

caur zemi redzu!

Caur zemi redzu,

caur kalnu redzu!

Tavas

acis redzu!

Skaistās

acis redzu!

Lielās

acis redzu!

Redzu,

caur zemi redzu!

 

Kartupeļu Mamma:

Mums nebūs auksti,

jo ilgas tev pāri sedzu.

Mans kartupeli ar lielajām acīm,

kurās dzimst pavasaris.

 

Meitenes:

Es redzu,

caur zemi redzu!

Caur zemi redzu,

caur kalnu redzu!

Tavas

acis redzu!

Skaistās

acis redzu!

Lielās

acis redzu!

Redzu,

caur zemi redzu!

 

Kartupeļu Mamma:

Mums nebūs auksti,

jo ilgas kā liesmu dedzu.

Mans kartupeli ar lielajām acīm,

kurās uzziedēt varu.

 

Meitenes:

Sūti man skatiena asnu

caur zemes melnajiem matiem.

Sūti man skatiena asnu,

uz mani skaties!

Uz mani skaties!

Sākas kartupeļu stādīšanas talka.

 

 ASNU POLKA

Saime, Saimnieki, Kartupeļi:

Saiminieki talku sauca,

tupenīšus iestādīt.

Talka nāca, talka brauca – 

samin vienu tupenīti.

Tupenītis talku rāja,

uz kukuržņa stāvēdams,

vieglu roku, vieglu kāju

pie darbiņa gribēdams.

Tec pa vagu, lec pa vagu,

aunies vieglus zābaciņus.

Nestād’ mani tupu rāpu,

nekar zemu deguntiņu.

Nestād’ mani tupu rāpu,

neliec līku muguriņu.

Lai es dzenu taisnu asnu

kā tērauda zobentiņu.

Veidots ar Mozello - labo mājas lapu ģeneratoru.

do not click here