Termini

(Sagatavojusi: Anete Ašmane)

Opera – teātrim līdzīga izrāde, kurā vienādi svarīga ir mūzika, aktiermeistarība, māksla un deja. Svarīgākais, ka aktieri nerunā, bet tikai dzied. Pirmās operas radušās jau pirms vairāk kā 400 gadiem Itālijā. Izrādē piedalās solisti, orķestris, koris, uz skatuves ir dekorācijas un krāšņi tērpi, bet par visu izrādi atbildīgs ir diriģents.

Komponists – cilvēks, kurš sacer mūziku operai. Populārākie operu komponisti ir itāļi Džuzepe Verdi un Džakomo Pučīni, bet latviešu komponists Alfrēds Kalniņš pirms gandrīz simts gadiem uzrakstīja pirmo operu latviešu valodā „Baņuta”.

Librets – operas teksts, kuru parasti sacer dzejnieks jeb libretists. Libretā uzrakstīts viss, kas operā notiek un ko saka (dzied) katrs varonis. Dažreiz libretu operai sacer pats komponists.

Koncertuzvedums – operas izrādīšanas veids, kur mūzika un teksts ir tāds pats kā īstā operas izrādē, bet ir mazāk dekorāciju, tērpu un skatuviskās darbības. Varētu teikt, ka koncertuzvedumā galvenajā lomā ir mūzika, bet aktiermeistarība, māksla un deja atstāta otrajā plānā.

Cēliens – operas daļas, starp kurām ir starpbrīdis. Parasti operām ir divi vai trīs cēlieni un izrāde ilgst aptuveni trīs stundas. Ir arī tādas operas, kuras ir 40 minūtes garas, jo tām ir tikai viens cēliens. Bet vācu komponists Rihards Vāgners sarakstījis operu ar pieciem cēlieniem un tā ilgst septiņas stundas!

Aina – cēlienu sastāvdaļa. Katrā cēlienā parasti ir vairākas ainas, katrā no tām notiek cits notikums un ir cita noskaņa.

Solisti – aktieri operas izrādē, kuri savu tekstu nevis runā, bet dzied. Katram solistam operā ir sava loma un viss teksts jāzina no galvas, lai varētu brīvi darboties uz skatuves.

Soprāns – soliste ar augstu sieviešu balsi. Soprāniem parasti ir galvenās sieviešu lomas operās, taču tā nav vienmēr. Īpaši augstas melodijas soprāniem sauc par koloratūrām, tās izklausās līdzīgi kā putniņu čivināšana. Latviešu soprāns, kuru pazīst un kuras talantu novērtē visā pasaulē, ir Kristīne Opolais.

Mecosoprāns – soliste ar zemu sieviešu balsi. Mecosoprānam ne vienmēr ir galvenā loma operā, taču slavenākā no tām ir franču komponista Žorža Bizē operā „Karmena”. Latviešu slavenākā mecosoprāna soliste pasaulē ir Elīna Garanča.

Tenors – solists, kuram ir augsta vīriešu balss. Viņam operā parasti ir galvenā vīriešu loma un visskaistākās melodijas. Slavenākais latviešu tenors, kurš dzied pasaules labākajos opernamos, ir Aleksandrs Antoņenko.

Baritons – solists ar vidēja augstuma vīriešu balsi. Bieži vien baritoni dzied arī basu lomas un otrādi, jo starp viņu balsīm nav ļoti lielas atšķirības.

Bass – solists, kuram ir zema vīriešu balss. Viņš operā parasti tēlo vai nu ļaunos, vai komiskos, smieklīgos varoņus.

Solo dziedājums – operas numurs, ko dzied tikai viens solists. Atkarībā no dziedājuma garuma un sarežģītības to sauc par āriju, ariozo, kavatīni, dziesmu, romanci vai balādi.

Rečitatīvs – izteiksmes forma starp dziedāšanu un runāšanu. Operā rečitatīvi parasti ir pirms ārijām, tajos parasti nav izteiktas melodijas, tie ir kā improvizācijas.

Ansamblis – numurs operā, ko dzied vairāki solisti kopā. Visbiežāk operā ir divu solistu ansamblis, ko sauc par duetu, vai trīs solistu kopējs numurs jeb trio. Taču kopā var dziedāt arī četri, pieci, seši un vēl vairāk solistu, kas tad veido kvartetu, kvintetu, sekstetu un vēl lielākus ansambļus.

Koris – daudzu dziedātāju kolektīvs, no kuriem neviens nav solists. Operā koris parasti piedalās masu skatos un paspilgtina darbības nozīmību.

Orķestris – mūziķu kolektīvs, kas piedalās operas izrādē. Parasti operā ir liels simfoniskais orķestris, kur spēlē aptuveni simts cilvēki, tomēr ir operas, kur pietiek arī ar mazāku orķestri 20 cilvēku sastāvā.

Diriģents – galvenais cilvēks operas izrādē, kas atbild par solistiem, kori un orķestri. Skatītāji bieži vien viņu neredz un nepamana, jo viņš nepiedalās darbībā un nedzied, bet diriģenta amats ir ļoti svarīgs, jo viņš rāda, kad katram solistam vai korim jāsāk dziedāt. Viņš kontrolē arī orķestri un to, lai visi spēlētu reizē un neapmaldītos notīs.

Uvertīra – operas ievads, kur spēlē tikai orķestris. Uvertīras uzdevums ir radīt operas kopējo noskaņu un muzikāli sagatavot skatītāju visai izrādei. Operu uvertīras var atskaņot arī kā atsevišķus skaņdarbus koncertos.

Veidots ar Mozello - labo mājas lapu ģeneratoru.

do not click here